Filtra L pielietojuma izvērtējums fosfora atgūšanai no notekūdeņiem aprites ekonomikas veicināšanai 1-08/92/ 2023. Projekta rezultāti un kopsavilkums
Pētījuma virsmērķis ir notekūdeņu attīrīšanas iespēju uzlabošana ilgtermiņā, lietojot jaunas tehnoloģijas un ieviešot jaunus risinājumus prioritārajās vides politikas jomās.
Projekta īstenošanas mērķis – sagatavot pilotprojektu jaunas tehnoloģijas/materiāla L pārbaudei reālā vidē – notekūdeņu attīrīšanas stacijā, pētīt ar fosforu piesātinātā filtra materiāla L pielietošanas iespējas laukaugu audzēšanai un veikt tehnoloģijas sociālekonomisko novērtējumu. Projekta ietvaros tika izgatavots L filtra prototips fosfora atgūšanai no notekūdeņiem, veikta tā uzstādīšana un testēšana “Beverīnas” NAI un Ādažu NAI, apkopoti dati par attīrīšanas efektivitāti, secinot, ka jaunais materiāls L attīra notekūdeņus labāk nekā Polonīts, kas šādam mērķim jau tiek izmantots Eiropā. Tika veikta izlietotā filtra materiāla testēšana/smago metālu noteikšana un iespējamā pielietojuma izvērtēšana laukaugu audzēšanā, sniegts jaunās tehnoloģijas sociālekonomiskais novērtējums. AREI Stendes pētniecības centrā, kontrolētos apstākļos audzējot auzas un sinepes, kā substrātu lietojot neitralizētu kūdru un aizstājot ¼ daļu standartmēslojuma ar piesātinātajiem filtra materiāliem Letonītu un Polonītu, secināts, ka:
Ražas pieaugums ir būtiski augstāks substrātam ar Polonītu;
Biomasas ķīmiskās analīzes uzrāda, ka fosfora un kālija savienojumi ir augiem viegli uzņemamā formā;
Katrā NAI un katrā filtra maiņas reizē noteikts atšķirīgs filtra materiālu ķīmiskais sastāvs, kas jāņem vērā, lietojot materiālu mēslojuma papildināšanai;
Lai izvērtētu materiālu piemērotību mēslojuma aizstāšanai un/vai uzturošās kaļķošanas nodrošināšanai, nepieciešami tālāki pētījumi dažāda tipa augsnēs ar atšķirīgām devām.
Vērtējot tikai fosfora atgūšanas no notekūdeņiem un apritīgas izmantošanas lauksaimniecībā ekonomiskos ieguvumus un izmaksas (atbilstoša moduļa izbūve notekūdeņu attīrīšanas iekārtā (NAI), Filtra L materiāla saražošanas izmaksas, Filtra L nomaiņas izmaksas), ieguvumu un izmaksu bilance ir negatīva, bet pilns vides ieguvumu novērtējums, iekļaujot tajā ieguvumus no novērstajām SEG emisijām no P mēslojuma ražošanas, ieguvumus no novērstā P piesārņojuma, kas vērtēti saskaņā ar zinātnieku novērtētām P piesārņojuma sociālekonomiskajām izmaksām, un izmaksas no SEG emisijām saistībā Filtra L materiāla ražošanu, liecina, ka vides ieguvumu un izmaksu bilance ir pārliecinoši pozitīva. Turklāt tā būtiski pārsniedz negatīvo ekonomisko ieguvumu un izmaksu bilanci. Tādējādi kopējā sociālekonomisko ieguvumu un izmaksu bilance ir pozitīva.
Pozitīvā sociālekonomisko ieguvumu un izmaksu bilance liecina, ka būtu pamatota publiska intervence (atbalsta instrumenti, vides nodokļi, sodi par piesārņošanu utt.) Filtra L un līdzvērtīgu tehnoloģiju ieviešanas veicināšanai.
Pilotprojektā iegūtie rezultāti un secinājumi rosina turpināt tālāk attīstīt jauno tehnoloģiju un tās pielietošanas iespējas.
Projekta vadītājs un kontaktpersona Dr.sc.ing. Vita Šterna
Projekts tika īstenots sadarbībā ar KEM Ūdens resursu nodaļu