Ungārijas partneri iepazīstināja ar vairākiem labās prakses piemēriem un pieredzi bioekonomikas jomā.

Ungārijas Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības ekonomikas Valsts sekretāra vietnieka padotībā esošais nodaļas vadītājs Viktors Nagi iepazīstināja ar atbalsta shēmām lauksaimniecībā Ungārijā. Ungārija šobrīd saskaras ar problēmu, ka lauksaimnieku paaudze noveco un jaunā paaudze kūtri iesaistās lauksaimniecībā. Vidējais lauksaimnieka vecums – 58 gadi. Tāpat, saskaras ar to, ka lauksaimnieki nevēlas kooperēties. Papildus atbalsta intensitāte tiek piešķirta projektiem, kurus īsteno jaunie lauksaimnieki, bioloģiskās saimniecības UN saimniecības, kas vēlas pāriet uz bioloģisku saimniekošanu.

Sombatlijas (Szombathely) pilsētas (75 tūkst.iedzīvotāji) pašvaldības padomnieks ilgtspējīgas attīstības un klimata politikas jautājumos iepazīstināja ar pilsētas attīstības virzieniem. 2019.gadā noteica ilgtspējīgu attīstību un klimata politiku par savu prioritāti. Ieviesuši arī īpašu ilgtspējas plānu pilsētā. Plānā ir 5 galvenie virzieni – energoefektivitāte, zaļā politika, transports, ūdens saimniecība un aprites ekonomika.

-        Energoefektivitātes jomā viens no projektiem bija par velti piešķirt iedzīvotājiem LED lampas. Tāpat, 65 ēkām tika veikts energoefektivitātes monitorings.

• -        Zaļās politikas jomā tika īstenots projekts “Iestādi koku”, kura ietvaros tika apstādītas publiskas vietas, kā arī privātpersonām par velti tika piešķirti koku stādi. Pilsētā tiek veidotas dabisku pļavu zonas, kur netiek pļauts mauriņš. “Just Nature” Horizon 2020 projekts, kura ietvaros tiek meklēti dabā balstīti risinājumi labākai gaisa kvalitātei. Tiek veikta gaisa kvalitātes pārbaude un veikta apzaļumošana pilsētā un parku izveide.
• -        Ūdenssaimniecības jomā sāk novērtēt esošo notekūdeņu sistēmu. Klimata izmaiņu rezultātā iestājušies ekstrēmi periodi – liels sausums vai pārāk liels mitrums. Domā risinājumus, lai lietainajā laikā esošo nokrišņu ūdeni varētu uzkrāt un izmantot sausuma periodos.
• -        Ilgtspējīga mobilitāte – Sombatlijā publisko transportu organizē privāta kompānija. Šobrīt mēģina atbrīvot pilsētas centru no automašīnām, ieviešot skūteru sistēmu.
• -        Atkritumu apsaimniekošanas jomā ieviesuši aprites centru, kur iedzīvotāji var nest savas lietotās mantas. Koka atkritumus šķiro atsevišķi un nodod Falco uzņēmumam pārstrādei, šķiro arī zaļos atkritumus un lietotu eļļu.

 PILZE-NAGY KFt, austersēņu ražošanas uzņēmuma pārstāve stāstīja, kā biomasa no sēņu audzēšanas procesa tiek izmantota, lai uzlabotu augsnes kvalitāti pustuksneša augsnēs. No austersēņu audzēšanas, pāri palikušo salmu substrātu, pārstrādā biogāzes stacijā.

 Šopronas universitātes pārstāvji stāstīja un arī rādīja jauno universitātes apkures sistēmu ar šķeldas katlu, kas paralēli esošajai gāzes apkures sistēmai ļauj efektīvi izmantot enerģijas resursus – siltajos mēnešos kurinot ar dabasgāzi, bet aukstajos pārejot uz šķeldas apkures sistēmu.

2024.gada 3.oktobrī iepazināmies ar otrreiz pārstrādājamu kokšķiedru plātņu ražotni "Falco".

Uzņēmums Falco, kas ir Koronospan grupas uzņēmums, darbojas ar kokskaidu plākšņu ražošanu Sombatlijas pilsētā. 41 ha platībā izvietota rūpnīca, kura pārstrādā lietotu koksnis kokskaidu plāksnēs. 2021. - 2022.gadā Koronospan pārstrādāja 3 miljoni tonnas otrreiz pārstrādājamas koksnes. Līdz ar to, viņiem izdevies ietaupīt CO2, kas līdzvērtīgs 73000 lidojumiem starp Berlīni un Ņujorku.

Falco rūpnīcā 97% no piegādātajiem koksness atkritumiem var tikt izmantoti plākšņu ražošanā. Izejmateriāli – gan sadzīves, gan koka būvatkritumi tiek vākti no visas Ungārijas, kā arī tiek importēti no ārvalstīm. Rūpnīca tiek aprīkota ar saules paneļiem, šobrīd ir 2,5 miljoni megavati elektrības. Kopumā ar saules paneļiem nosedz 10% no gada enerģijas patēriņa. Tiek izmantota arī biogāze un daļa koka, ko nevar izmantot ražošanā.

Falco Sombatlijā darbojas kopš 2007.gada un ražo 4 veidu kokskaidu plāksnes, gada laikā pārstrādā 600 000 tonnas otrreiz pārstrādājamas koksnes. 2023.gadā plāksnēs izmantoja 20% pārstrādāta koka, 2024.gadā pārstrādātā koka izmantošana palielināta līdz 80%. Uzņēmums saņēmis vairākas ilgtspējas balvas.

Kad lietotais koks ierodas Falco, atdalīšanas ierīcē tas tiek atbrīvots no metāla un plastmasas daļām. Ar visu atkritumu savākšanu Ungārijā nodarbojas uzņēmums Mogu, kopš pagājušā gada likums nosaka, ka pašvaldībām visi koka atkritumi jānodod Mogu. Gada laikā vērojams 25% palielinājums koka atkritumu apjomā, kas iepriekš nokļuva atkritumu poligonos.

Esot rūpnīcas teritorijā, tikām iepazīstināti ar plākšņu ražošanas sistēmu no materiāla sagatavošanas līdz gala produktam. Materiāls tiek 3 reizes smalcināts, katrā procesa posmā veicot koksnes daļu attīrīšanu no citiem materiāliem. Tad tas tiek žāvēts un tālāk dodas ražošanas sistēmā. Gala produktam ir FSC sertifikāts. Tas tiek realizēts arī IKEA ķēdē.

Dienas otrajā daļā devāmies uz PBN inovāciju laboratoriju, kura palīdz uzņēmumiem rast ražošanas līniju risinājumus ar robotikas laboratorijas palīdzību, kā arī iepazināmies ar dažādām inovācijām senioru aprūpes jomā, tai skaitā humanoīdu robotu, kura mērķis ir nodrošināt socializācijas iespējas vientuļiem senioriem.

Kopumā Ungārijā ir spēcīgi attīstīta ražošana, kokrūpniecībā tiek izmantoti otrreiz pārstrādāti materiāli. Tiek attīstīti aprites ekonomikas risinājumi un ilgtspējīga pilsētu pārvaldība.