Projektā "Roof 2 Fork" jeb "no jumta līdz galdam" lauku vidē dārzeņus audzē Dārzkopības institūta pētnieki Pūrē. Savukārt Rīgā tos pašus augus audzē uz Agroresursu un ekonomikas institūta jumta. Šogad novākta jau otrā raža, un institūta Bioekonomikas nodaļas pētniece Linda Ieviņa pastāstīja, kādas kultūras izvēlētas pētījumam:

"Mēs audzējam vienu un to pašu. Mums ir tomāti, baziliks, salāti, zirņi un redīsi, lai nodrošinātu pēc iespējas dažādas produktu grupas, jo, piemēram, ja tur ir kāds piesārņojums, tad arī dažādi augi varbūt uzkrāj dažādās daļās šo piesārņojumu."

Augsnē izvietoti sensori, kas sūta datus par augsnes temperatūru un mitrumu. Tas, kas pētniekus visvairāk interesē, ir augsnes mitrums. Tādā veidā abās vietās – laukos un pilsētā – iespējams nodrošināt pēc iespējas līdzīgākus vides apstākļus.

"Pēc tam, ja būs kādas atšķirības analīzēs, šie citi ārējie faktori varbūt nebūs spēkā. Lai mēs zinātu, ka šīs atšķirības drīzāk raisa tiešām tas, ka ir pilsētas vide vai lauku vide, nevis tas, ka vienā vidē, piemēram, ir bijis lielāks mitrums un līdz ar to tas attīsta kaut kādu citu ietekmi," skaidroja Ieviņa.

Pirmie novērojumi – Rīgā aug ātrāk

Pētniece skaidroja, ka, iekopjot dārzu pilsētā, lielākās pārtikas kvalitātes problēmas var radīt kāds vēsturisks piesārņojums augsnē. Ietekmi rada arī transports un rūpniecība, bet pirmie rezultāti rāda, ka gaisa kvalitāte pilsētvidē ražas apjomu un kvalitāti būtiski neietekmē:

"Aug abās vietās ļoti labi. Pēc tādiem pirmajiem novērojumiem Rīgā viss notiek ātrāk, jo Rīgā tomēr ir tās temperatūras augstākas.

Bet abās vietās augi ir ļoti veselīgi un arī iegūtā raža ir ļoti laba. Piemēram, Rīgā mēs šajā sezonā ieguvām vairāk nekā 15 kilogramus mazo tomātiņu. Rēķinot, cik viņi aizņem vietas kastē un cik mums tur bija – 18 tomātu stādiņi, principā divu kvadrātmetru platībā, tad 15 kilogrami, manuprāt, ir ļoti labs rādītājs."

Laboratorijā vēlāk tiek noteikts dārzeņa ķīmiskais sastāvs, barības elementi un arī iespējamās kaitīgās vielas.

"Vai metālu saturs nav pārāk augsts, arī nitrātus, nitrītus. Tad salīdzinām, vai viņi atbilst ieteicamajām normām, vai nepārsniedz. Arī savstarpēji, vai nav kādas atšķirības.

Pēc tāda pirmā skata nav ne kādu pārsniegumu, ne būtisku atšķirību abās vietās," pastāstīja Ieviņa.

Eksperimentē arī ar augsni

Audzējot dārzeņus uz jumta, netrūkst arī izaicinājumu – jācīnās ar putnu uzbrukumiem, arī kaitēkļiem un slimībām. Projektā eksperimentē arī ar trīs dažāda veida substrātiem, lai noteiktu labāko dārzeņu audzēšanas metodi tieši pilsētvidē.

"Mums ir kūdra un perlīts attiecībā četri pret viens kā standarta kontroles variants, jo principā tas ir tāds viens no biežāk izmantotajiem. Tad kā tādi eksperimentālie varianti mums ir kūdra ar kokosa šķiedru attiecībā viens pret viens, un šogad mums ir arī kūdra ar lapu kompostu."

Dārziņam uz jumta vairāki plusi

Lai gan projekts vēl turpinās, pētniece secinājusi, ka urbānajai dārzkopībai Latvijā vēl ir liels potenciāls, jo, salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām, šie dārzi šeit attīstās lēnāk. Rīgā pagaidām vairāk pieprasīti ir ģimenes dārziņi, kur dārzeņus pašpatēriņam audzē atklātā augsnē, bet dārzeņu audzēšanu uz balkoniem vai jumtiem iedzīvotāji piekopj reti.

"Šie ģimenes dārziņi konkurē savā starpā ar cita veida teritoriju attīstību. Līdz ar to es domāju, ka ir noteikti vērts skatīties arī uz citiem resursiem, un tad mūsu projekta kontekstā mēs koncentrējamies uz jumtiem. Tur ir vairāki tādi lieli plusi: pirmkārt, tas ir pilnībā neizmantots telpiskais resurss, un ir ļoti liels īpatsvars tieši šo plakano jumtu, kur ir iespējams attīstīt [dārziņus].

Un arī no vides un no kvalitātes viedokļa šis paaugstinājums uz jumtiem nodrošina lielāku norobežotību no pilsētas vides.

Pētījumi arī rāda, ka, ja kaut kāds piesārņojums pilsētvidē var ietekmēt dārzeņu kvalitāti, tad, paceļoties augstāk uz jumtiem vai terasēm, vai balkoniem, šis piesārņojums ir būtiski mazāks," skaidroja pētniece.

Vienlaikus ir arī vairāki aspekti, kas jāņem vērā, piemēram, par būvju slodzi. "Noteikti, ja šādas idejas rodas, tad sākumā vajag konsultāciju ar būvinženieri. Jāizvērtē nestspēja un visi drošības aspekti, tas ir ļoti būtiski," pauda Ieviņa. "Bet citādi es domāju, ka tas tiešām ir ļoti daudzsološs resurss."

Projektā "Roof 2 Fork" gala secinājumi par to, kā izaudzētās pārtikas kvalitāte atšķiras pilsētā un laukos, gaidāmi pavasarī, kad ikvienam būs iespēja iepazīties arī ar izstrādātajām vadlīnijām dārzeņu audzēšanai uz jumtiem. Projektu finansē Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma.

Raksts LSM